Definify.com
Definition 2024
terminalis
terminalis
Latin
Adjective
terminālis m, f (neuter termināle); third declension
- boundary (attributive), terminal
- final, concluding
Declension
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | terminālis | termināle | terminālēs | terminālia | |
| genitive | terminālis | terminālium | |||
| dative | terminālī | terminālibus | |||
| accusative | terminālem | termināle | terminālēs | terminālia | |
| ablative | terminālī | terminālibus | |||
| vocative | terminālis | termināle | terminālēs | terminālia | |
Derived terms
- comes terminālis
- decima terminālis
- praefectūra terminālis
- Terminālia
References
- terminalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “terminalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.