Definify.com
Definition 2024
thracius
thracius
Latin
Adjective
thrācius m (feminine thrācia, neuter thrācium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | thrācius | thrācia | thrācium | thrāciī | thrāciae | thrācia | |
| genitive | thrāciī | thrāciae | thrāciī | thrāciōrum | thrāciārum | thrāciōrum | |
| dative | thrāciō | thrāciō | thrāciīs | ||||
| accusative | thrācium | thrāciam | thrācium | thrāciōs | thrāciās | thrācia | |
| ablative | thrāciō | thrāciā | thrāciō | thrāciīs | |||
| vocative | thrācie | thrācia | thrācium | thrāciī | thrāciae | thrācia | |