Definify.com
Definition 2024
toleraturus
toleraturus
Latin
Participle
tolerātūrus m (feminine tolerātūra, neuter tolerātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tolerātūrus | tolerātūra | tolerātūrum | tolerātūrī | tolerātūrae | tolerātūra | |
| genitive | tolerātūrī | tolerātūrae | tolerātūrī | tolerātūrōrum | tolerātūrārum | tolerātūrōrum | |
| dative | tolerātūrō | tolerātūrō | tolerātūrīs | ||||
| accusative | tolerātūrum | tolerātūram | tolerātūrum | tolerātūrōs | tolerātūrās | tolerātūra | |
| ablative | tolerātūrō | tolerātūrā | tolerātūrō | tolerātūrīs | |||
| vocative | tolerātūre | tolerātūra | tolerātūrum | tolerātūrī | tolerātūrae | tolerātūra | |