Definify.com
Definition 2024
torminalis
torminalis
Latin
Adjective
torminālis m, f (neuter tormināle); third declension
- gripes (attributive, or countering)
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | torminālis | tormināle | torminālēs | torminālia | |
| genitive | torminālis | torminālium | |||
| dative | torminālī | torminālibus | |||
| accusative | torminālem | tormināle | torminālēs | torminālia | |
| ablative | torminālī | torminālibus | |||
| vocative | torminālis | tormināle | torminālēs | torminālia | |
References
- torminalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “torminalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.