Definify.com
Definition 2024
tornatura
tornatura
Latin
Noun
tornātūra f (genitive tornātūrae); first declension
- turning (on a lathe)
Inflection
First declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | tornātūra | tornātūrae |
| genitive | tornātūrae | tornātūrārum |
| dative | tornātūrae | tornātūrīs |
| accusative | tornātūram | tornātūrās |
| ablative | tornātūrā | tornātūrīs |
| vocative | tornātūra | tornātūrae |
References
- tornatura in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- TORNATURA in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “tornatura”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.