Definify.com
Definition 2025
tractaturus
tractaturus
Latin
Participle
tractātūrus m (feminine tractātūra, neuter tractātūrum); first/second declension
- about to haul
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tractātūrus | tractātūra | tractātūrum | tractātūrī | tractātūrae | tractātūra | |
| genitive | tractātūrī | tractātūrae | tractātūrī | tractātūrōrum | tractātūrārum | tractātūrōrum | |
| dative | tractātūrō | tractātūrō | tractātūrīs | ||||
| accusative | tractātūrum | tractātūram | tractātūrum | tractātūrōs | tractātūrās | tractātūra | |
| ablative | tractātūrō | tractātūrā | tractātūrō | tractātūrīs | |||
| vocative | tractātūre | tractātūra | tractātūrum | tractātūrī | tractātūrae | tractātūra | |