Definify.com
Definition 2025
traditurus
traditurus
Latin
Participle
trāditūrus m (feminine trāditūra, neuter trāditūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trāditūrus | trāditūra | trāditūrum | trāditūrī | trāditūrae | trāditūra | |
| genitive | trāditūrī | trāditūrae | trāditūrī | trāditūrōrum | trāditūrārum | trāditūrōrum | |
| dative | trāditūrō | trāditūrō | trāditūrīs | ||||
| accusative | trāditūrum | trāditūram | trāditūrum | trāditūrōs | trāditūrās | trāditūra | |
| ablative | trāditūrō | trāditūrā | trāditūrō | trāditūrīs | |||
| vocative | trāditūre | trāditūra | trāditūrum | trāditūrī | trāditūrae | trāditūra | |