Definify.com
Definition 2024
traducens
traducens
Latin
Participle
trādūcēns m, f, n (genitive trādūcentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | trādūcēns | trādūcentēs | trādūcentia | ||
genitive | trādūcentis | trādūcentium | |||
dative | trādūcentī | trādūcentibus | |||
accusative | trādūcentem | trādūcēns | trādūcentēs | trādūcentia | |
ablative | trādūcente, trādūcentī1 | trādūcentibus | |||
vocative | trādūcēns | trādūcentēs | trādūcentia |
1When used purely as an adjective.