Definify.com
Definition 2025
tralocutus
tralocutus
Latin
Participle
trālocūtus m (feminine trālocūta, neuter trālocūtum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trālocūtus | trālocūta | trālocūtum | trālocūtī | trālocūtae | trālocūta | |
| genitive | trālocūtī | trālocūtae | trālocūtī | trālocūtōrum | trālocūtārum | trālocūtōrum | |
| dative | trālocūtō | trālocūtō | trālocūtīs | ||||
| accusative | trālocūtum | trālocūtam | trālocūtum | trālocūtōs | trālocūtās | trālocūta | |
| ablative | trālocūtō | trālocūtā | trālocūtō | trālocūtīs | |||
| vocative | trālocūte | trālocūta | trālocūtum | trālocūtī | trālocūtae | trālocūta | |