Definify.com
Definition 2024
transabiturus
transabiturus
Latin
Participle
trānsabitūrus m (feminine trānsabitūra, neuter trānsabitūrum); first/second declension
- about to pierce
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsabitūrus | trānsabitūra | trānsabitūrum | trānsabitūrī | trānsabitūrae | trānsabitūra | |
| genitive | trānsabitūrī | trānsabitūrae | trānsabitūrī | trānsabitūrōrum | trānsabitūrārum | trānsabitūrōrum | |
| dative | trānsabitūrō | trānsabitūrō | trānsabitūrīs | ||||
| accusative | trānsabitūrum | trānsabitūram | trānsabitūrum | trānsabitūrōs | trānsabitūrās | trānsabitūra | |
| ablative | trānsabitūrō | trānsabitūrā | trānsabitūrō | trānsabitūrīs | |||
| vocative | trānsabitūre | trānsabitūra | trānsabitūrum | trānsabitūrī | trānsabitūrae | trānsabitūra | |