Definify.com
Definition 2024
transacturus
transacturus
Latin
Participle
trānsactūrus m (feminine trānsactūra, neuter trānsactūrum); first/second declension
- about to pierce
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsactūrus | trānsactūra | trānsactūrum | trānsactūrī | trānsactūrae | trānsactūra | |
| genitive | trānsactūrī | trānsactūrae | trānsactūrī | trānsactūrōrum | trānsactūrārum | trānsactūrōrum | |
| dative | trānsactūrō | trānsactūrō | trānsactūrīs | ||||
| accusative | trānsactūrum | trānsactūram | trānsactūrum | trānsactūrōs | trānsactūrās | trānsactūra | |
| ablative | trānsactūrō | trānsactūrā | trānsactūrō | trānsactūrīs | |||
| vocative | trānsactūre | trānsactūra | trānsactūrum | trānsactūrī | trānsactūrae | trānsactūra | |