Definify.com
Definition 2024
transcribens
transcribens
Latin
Participle
trānscrībēns m, f, n (genitive trānscrībentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | trānscrībēns | trānscrībentēs | trānscrībentia | ||
genitive | trānscrībentis | trānscrībentium | |||
dative | trānscrībentī | trānscrībentibus | |||
accusative | trānscrībentem | trānscrībēns | trānscrībentēs | trānscrībentia | |
ablative | trānscrībente, trānscrībentī1 | trānscrībentibus | |||
vocative | trānscrībēns | trānscrībentēs | trānscrībentia |
1When used purely as an adjective.