Definify.com
Definition 2024
transformaturus
transformaturus
Latin
Participle
trānsfōrmātūrus m (feminine trānsfōrmātūra, neuter trānsfōrmātūrum); first/second declension
- about to transform
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsfōrmātūrus | trānsfōrmātūra | trānsfōrmātūrum | trānsfōrmātūrī | trānsfōrmātūrae | trānsfōrmātūra | |
| genitive | trānsfōrmātūrī | trānsfōrmātūrae | trānsfōrmātūrī | trānsfōrmātūrōrum | trānsfōrmātūrārum | trānsfōrmātūrōrum | |
| dative | trānsfōrmātūrō | trānsfōrmātūrō | trānsfōrmātūrīs | ||||
| accusative | trānsfōrmātūrum | trānsfōrmātūram | trānsfōrmātūrum | trānsfōrmātūrōs | trānsfōrmātūrās | trānsfōrmātūra | |
| ablative | trānsfōrmātūrō | trānsfōrmātūrā | trānsfōrmātūrō | trānsfōrmātūrīs | |||
| vocative | trānsfōrmātūre | trānsfōrmātūra | trānsfōrmātūrum | trānsfōrmātūrī | trānsfōrmātūrae | trānsfōrmātūra | |