Definify.com
Definition 2024
transformatus
transformatus
Latin
Participle
trānsfōrmātus m (feminine trānsfōrmāta, neuter trānsfōrmātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsfōrmātus | trānsfōrmāta | trānsfōrmātum | trānsfōrmātī | trānsfōrmātae | trānsfōrmāta | |
| genitive | trānsfōrmātī | trānsfōrmātae | trānsfōrmātī | trānsfōrmātōrum | trānsfōrmātārum | trānsfōrmātōrum | |
| dative | trānsfōrmātō | trānsfōrmātō | trānsfōrmātīs | ||||
| accusative | trānsfōrmātum | trānsfōrmātam | trānsfōrmātum | trānsfōrmātōs | trānsfōrmātās | trānsfōrmāta | |
| ablative | trānsfōrmātō | trānsfōrmātā | trānsfōrmātō | trānsfōrmātīs | |||
| vocative | trānsfōrmāte | trānsfōrmāta | trānsfōrmātum | trānsfōrmātī | trānsfōrmātae | trānsfōrmāta | |