Definify.com
Definition 2024
transfugiturus
transfugiturus
Latin
Participle
trānsfugitūrus m (feminine trānsfugitūra, neuter trānsfugitūrum); first/second declension
- about to flee
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsfugitūrus | trānsfugitūra | trānsfugitūrum | trānsfugitūrī | trānsfugitūrae | trānsfugitūra | |
| genitive | trānsfugitūrī | trānsfugitūrae | trānsfugitūrī | trānsfugitūrōrum | trānsfugitūrārum | trānsfugitūrōrum | |
| dative | trānsfugitūrō | trānsfugitūrō | trānsfugitūrīs | ||||
| accusative | trānsfugitūrum | trānsfugitūram | trānsfugitūrum | trānsfugitūrōs | trānsfugitūrās | trānsfugitūra | |
| ablative | trānsfugitūrō | trānsfugitūrā | trānsfugitūrō | trānsfugitūrīs | |||
| vocative | trānsfugitūre | trānsfugitūra | trānsfugitūrum | trānsfugitūrī | trānsfugitūrae | trānsfugitūra | |