Definify.com
Definition 2024
transitivus
transitivus
Latin
Adjective
trānsitīvus m (feminine trānsitīva, neuter trānsitīvum); first/second declension
- transiting (passing over)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsitīvus | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva | |
| genitive | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīvī | trānsitīvōrum | trānsitīvārum | trānsitīvōrum | |
| dative | trānsitīvō | trānsitīvō | trānsitīvīs | ||||
| accusative | trānsitīvum | trānsitīvam | trānsitīvum | trānsitīvōs | trānsitīvās | trānsitīva | |
| ablative | trānsitīvō | trānsitīvā | trānsitīvō | trānsitīvīs | |||
| vocative | trānsitīve | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva | |
Derived terms
- intransitīvus
References
- transitivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “transitivus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.