Definify.com
Definition 2024
translaturus
translaturus
Latin
Participle
trānslātūrus m (feminine trānslātūra, neuter trānslātūrum); first/second declension
- about to transfer
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānslātūrus | trānslātūra | trānslātūrum | trānslātūrī | trānslātūrae | trānslātūra | |
| genitive | trānslātūrī | trānslātūrae | trānslātūrī | trānslātūrōrum | trānslātūrārum | trānslātūrōrum | |
| dative | trānslātūrō | trānslātūrō | trānslātūrīs | ||||
| accusative | trānslātūrum | trānslātūram | trānslātūrum | trānslātūrōs | trānslātūrās | trānslātūra | |
| ablative | trānslātūrō | trānslātūrā | trānslātūrō | trānslātūrīs | |||
| vocative | trānslātūre | trānslātūra | trānslātūrum | trānslātūrī | trānslātūrae | trānslātūra | |