Definify.com
Definition 2024
transmigratus
transmigratus
Latin
Participle
trānsmigrātus m (feminine trānsmigrāta, neuter trānsmigrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsmigrātus | trānsmigrāta | trānsmigrātum | trānsmigrātī | trānsmigrātae | trānsmigrāta | |
| genitive | trānsmigrātī | trānsmigrātae | trānsmigrātī | trānsmigrātōrum | trānsmigrātārum | trānsmigrātōrum | |
| dative | trānsmigrātō | trānsmigrātō | trānsmigrātīs | ||||
| accusative | trānsmigrātum | trānsmigrātam | trānsmigrātum | trānsmigrātōs | trānsmigrātās | trānsmigrāta | |
| ablative | trānsmigrātō | trānsmigrātā | trānsmigrātō | trānsmigrātīs | |||
| vocative | trānsmigrāte | trānsmigrāta | trānsmigrātum | trānsmigrātī | trānsmigrātae | trānsmigrāta | |