Definify.com
Definition 2026
transmontanus
transmontanus
Latin
Adjective
trānsmontānus m (feminine trānsmontāna, neuter trānsmontānum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsmontānus | trānsmontāna | trānsmontānum | trānsmontānī | trānsmontānae | trānsmontāna | |
| genitive | trānsmontānī | trānsmontānae | trānsmontānī | trānsmontānōrum | trānsmontānārum | trānsmontānōrum | |
| dative | trānsmontānō | trānsmontānō | trānsmontānīs | ||||
| accusative | trānsmontānum | trānsmontānam | trānsmontānum | trānsmontānōs | trānsmontānās | trānsmontāna | |
| ablative | trānsmontānō | trānsmontānā | trānsmontānō | trānsmontānīs | |||
| vocative | trānsmontāne | trānsmontāna | trānsmontānum | trānsmontānī | trānsmontānae | trānsmontāna | |
Descendants
- English: transmontane
- Galician: trasmontano
- Italian: tramontano
- Spanish: transmontano
References
- transmontanus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- transmontanus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “transmontanus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.