Definify.com
Definition 2025
transportaturus
transportaturus
Latin
Participle
trānsportātūrus m (feminine trānsportātūra, neuter trānsportātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trānsportātūrus | trānsportātūra | trānsportātūrum | trānsportātūrī | trānsportātūrae | trānsportātūra | |
| genitive | trānsportātūrī | trānsportātūrae | trānsportātūrī | trānsportātūrōrum | trānsportātūrārum | trānsportātūrōrum | |
| dative | trānsportātūrō | trānsportātūrō | trānsportātūrīs | ||||
| accusative | trānsportātūrum | trānsportātūram | trānsportātūrum | trānsportātūrōs | trānsportātūrās | trānsportātūra | |
| ablative | trānsportātūrō | trānsportātūrā | trānsportātūrō | trānsportātūrīs | |||
| vocative | trānsportātūre | trānsportātūra | trānsportātūrum | trānsportātūrī | trānsportātūrae | trānsportātūra | |