Definify.com
Definition 2024
tributarius
tributarius
Latin
Adjective
tribūtārius m (feminine tribūtāria, neuter tribūtārium); first/second declension
- tribute (attributive)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tribūtārius | tribūtāria | tribūtārium | tribūtāriī | tribūtāriae | tribūtāria | |
| genitive | tribūtāriī | tribūtāriae | tribūtāriī | tribūtāriōrum | tribūtāriārum | tribūtāriōrum | |
| dative | tribūtāriō | tribūtāriō | tribūtāriīs | ||||
| accusative | tribūtārium | tribūtāriam | tribūtārium | tribūtāriōs | tribūtāriās | tribūtāria | |
| ablative | tribūtāriō | tribūtāriā | tribūtāriō | tribūtāriīs | |||
| vocative | tribūtārie | tribūtāria | tribūtārium | tribūtāriī | tribūtāriae | tribūtāria | |
Related terms
References
- tributarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- tributarius in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “tributarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.