Definify.com
Definition 2024
tridentatus
tridentatus
Latin
Adjective
tridentātus m (feminine tridentāta, neuter tridentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tridentātus | tridentāta | tridentātum | tridentātī | tridentātae | tridentāta | |
| genitive | tridentātī | tridentātae | tridentātī | tridentātōrum | tridentātārum | tridentātōrum | |
| dative | tridentātō | tridentātō | tridentātīs | ||||
| accusative | tridentātum | tridentātam | tridentātum | tridentātōs | tridentātās | tridentāta | |
| ablative | tridentātō | tridentātā | tridentātō | tridentātīs | |||
| vocative | tridentāte | tridentāta | tridentātum | tridentātī | tridentātae | tridentāta | |
Usage notes
- Used almost exclusively as a taxonomic epithet.