Definify.com
Definition 2024
trinitarius
trinitarius
Latin
Adjective
trīnitārius m (feminine trīnitāria, neuter trīnitārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trīnitārius | trīnitāria | trīnitārium | trīnitāriī | trīnitāriae | trīnitāria | |
| genitive | trīnitāriī | trīnitāriae | trīnitāriī | trīnitāriōrum | trīnitāriārum | trīnitāriōrum | |
| dative | trīnitāriō | trīnitāriō | trīnitāriīs | ||||
| accusative | trīnitārium | trīnitāriam | trīnitārium | trīnitāriōs | trīnitāriās | trīnitāria | |
| ablative | trīnitāriō | trīnitāriā | trīnitāriō | trīnitāriīs | |||
| vocative | trīnitārie | trīnitāria | trīnitārium | trīnitāriī | trīnitāriae | trīnitāria | |