Definify.com
Definition 2025
triplicaturus
triplicaturus
Latin
Participle
trīplicātūrus m (feminine trīplicātūra, neuter trīplicātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trīplicātūrus | trīplicātūra | trīplicātūrum | trīplicātūrī | trīplicātūrae | trīplicātūra | |
| genitive | trīplicātūrī | trīplicātūrae | trīplicātūrī | trīplicātūrōrum | trīplicātūrārum | trīplicātūrōrum | |
| dative | trīplicātūrō | trīplicātūrō | trīplicātūrīs | ||||
| accusative | trīplicātūrum | trīplicātūram | trīplicātūrum | trīplicātūrōs | trīplicātūrās | trīplicātūra | |
| ablative | trīplicātūrō | trīplicātūrā | trīplicātūrō | trīplicātūrīs | |||
| vocative | trīplicātūre | trīplicātūra | trīplicātūrum | trīplicātūrī | trīplicātūrae | trīplicātūra | |