Definify.com
Definition 2024
triticeus
triticeus
Latin
Adjective
trīticeus m (feminine trīticea, neuter trīticeum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trīticeus | trīticea | trīticeum | trīticeī | trīticeae | trīticea | |
| genitive | trīticeī | trīticeae | trīticeī | trīticeōrum | trīticeārum | trīticeōrum | |
| dative | trīticeō | trīticeō | trīticeīs | ||||
| accusative | trīticeum | trīticeam | trīticeum | trīticeōs | trīticeās | trīticea | |
| ablative | trīticeō | trīticeā | trīticeō | trīticeīs | |||
| vocative | trīticee | trīticea | trīticeum | trīticeī | trīticeae | trīticea | |
References
- triticeus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- triticeus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “triticeus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.