Definify.com
Definition 2024
triturans
triturans
Latin
Participle
trītūrāns m, f, n (genitive trītūrantis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | trītūrāns | trītūrantēs | trītūrantia | ||
| genitive | trītūrantis | trītūrantium | |||
| dative | trītūrantī | trītūrantibus | |||
| accusative | trītūrantem | trītūrāns | trītūrantēs | trītūrantia | |
| ablative | trītūrante, trītūrantī1 | trītūrantibus | |||
| vocative | trītūrāns | trītūrantēs | trītūrantia | ||
1When used purely as an adjective.