Definify.com
Definition 2024
triumphaturus
triumphaturus
Latin
Participle
triumphātūrus m (feminine triumphātūra, neuter triumphātūrum); first/second declension
- about to triumph
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | triumphātūrus | triumphātūra | triumphātūrum | triumphātūrī | triumphātūrae | triumphātūra | |
| genitive | triumphātūrī | triumphātūrae | triumphātūrī | triumphātūrōrum | triumphātūrārum | triumphātūrōrum | |
| dative | triumphātūrō | triumphātūrō | triumphātūrīs | ||||
| accusative | triumphātūrum | triumphātūram | triumphātūrum | triumphātūrōs | triumphātūrās | triumphātūra | |
| ablative | triumphātūrō | triumphātūrā | triumphātūrō | triumphātūrīs | |||
| vocative | triumphātūre | triumphātūra | triumphātūrum | triumphātūrī | triumphātūrae | triumphātūra | |