Definify.com
Definition 2024
trocaturus
trocaturus
Latin
Participle
trocātūrus m (feminine trocātūra, neuter trocātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trocātūrus | trocātūra | trocātūrum | trocātūrī | trocātūrae | trocātūra | |
| genitive | trocātūrī | trocātūrae | trocātūrī | trocātūrōrum | trocātūrārum | trocātūrōrum | |
| dative | trocātūrō | trocātūrō | trocātūrīs | ||||
| accusative | trocātūrum | trocātūram | trocātūrum | trocātūrōs | trocātūrās | trocātūra | |
| ablative | trocātūrō | trocātūrā | trocātūrō | trocātūrīs | |||
| vocative | trocātūre | trocātūra | trocātūrum | trocātūrī | trocātūrae | trocātūra | |