Definify.com

Definition 2024


trucidans

trucidans

Latin

Participle

trucīdāns m, f, n (genitive trucīdantis); third declension

  1. slaughtering

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative trucīdāns trucīdantēs trucīdantia
genitive trucīdantis trucīdantium
dative trucīdantī trucīdantibus
accusative trucīdantem trucīdāns trucīdantēs trucīdantia
ablative trucīdante, trucīdantī1 trucīdantibus
vocative trucīdāns trucīdantēs trucīdantia

1When used purely as an adjective.