Definify.com
Definition 2024
trucidaturus
trucidaturus
Latin
Participle
trucīdātūrus m (feminine trucīdātūra, neuter trucīdātūrum); first/second declension
- about to slaughter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trucīdātūrus | trucīdātūra | trucīdātūrum | trucīdātūrī | trucīdātūrae | trucīdātūra | |
| genitive | trucīdātūrī | trucīdātūrae | trucīdātūrī | trucīdātūrōrum | trucīdātūrārum | trucīdātūrōrum | |
| dative | trucīdātūrō | trucīdātūrō | trucīdātūrīs | ||||
| accusative | trucīdātūrum | trucīdātūram | trucīdātūrum | trucīdātūrōs | trucīdātūrās | trucīdātūra | |
| ablative | trucīdātūrō | trucīdātūrā | trucīdātūrō | trucīdātūrīs | |||
| vocative | trucīdātūre | trucīdātūra | trucīdātūrum | trucīdātūrī | trucīdātūrae | trucīdātūra | |