Definify.com
Definition 2024
trucidatus
trucidatus
Latin
Participle
trucīdātus m (feminine trucīdāta, neuter trucīdātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | trucīdātus | trucīdāta | trucīdātum | trucīdātī | trucīdātae | trucīdāta | |
| genitive | trucīdātī | trucīdātae | trucīdātī | trucīdātōrum | trucīdātārum | trucīdātōrum | |
| dative | trucīdātō | trucīdātō | trucīdātīs | ||||
| accusative | trucīdātum | trucīdātam | trucīdātum | trucīdātōs | trucīdātās | trucīdāta | |
| ablative | trucīdātō | trucīdātā | trucīdātō | trucīdātīs | |||
| vocative | trucīdāte | trucīdāta | trucīdātum | trucīdātī | trucīdātae | trucīdāta | |