Definify.com
Definition 2025
uniturus
uniturus
Latin
Participle
ūnītūrus m (feminine ūnītūra, neuter ūnītūrum); first/second declension
- about to unite
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ūnītūrus | ūnītūra | ūnītūrum | ūnītūrī | ūnītūrae | ūnītūra | |
| genitive | ūnītūrī | ūnītūrae | ūnītūrī | ūnītūrōrum | ūnītūrārum | ūnītūrōrum | |
| dative | ūnītūrō | ūnītūrō | ūnītūrīs | ||||
| accusative | ūnītūrum | ūnītūram | ūnītūrum | ūnītūrōs | ūnītūrās | ūnītūra | |
| ablative | ūnītūrō | ūnītūrā | ūnītūrō | ūnītūrīs | |||
| vocative | ūnītūre | ūnītūra | ūnītūrum | ūnītūrī | ūnītūrae | ūnītūra | |