Definify.com
Definition 2024
urinatus
urinatus
Latin
Participle
ūrīnātus m (feminine ūrīnāta, neuter ūrīnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ūrīnātus | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta | |
| genitive | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnātī | ūrīnātōrum | ūrīnātārum | ūrīnātōrum | |
| dative | ūrīnātō | ūrīnātō | ūrīnātīs | ||||
| accusative | ūrīnātum | ūrīnātam | ūrīnātum | ūrīnātōs | ūrīnātās | ūrīnāta | |
| ablative | ūrīnātō | ūrīnātā | ūrīnātō | ūrīnātīs | |||
| vocative | ūrīnāte | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta | |