Definify.com
Definition 2024
ustulaturus
ustulaturus
Latin
Participle
ustulātūrus m (feminine ustulātūra, neuter ustulātūrum); first/second declension
- about to scorch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ustulātūrus | ustulātūra | ustulātūrum | ustulātūrī | ustulātūrae | ustulātūra | |
| genitive | ustulātūrī | ustulātūrae | ustulātūrī | ustulātūrōrum | ustulātūrārum | ustulātūrōrum | |
| dative | ustulātūrō | ustulātūrō | ustulātūrīs | ||||
| accusative | ustulātūrum | ustulātūram | ustulātūrum | ustulātūrōs | ustulātūrās | ustulātūra | |
| ablative | ustulātūrō | ustulātūrā | ustulātūrō | ustulātūrīs | |||
| vocative | ustulātūre | ustulātūra | ustulātūrum | ustulātūrī | ustulātūrae | ustulātūra | |