Latvian

Verb

uzart tr. or intr., 1st conj., pres. uzaru, uzar, uzar, past uzaru

1. (perfective) to till by plowing

   uzart papuvi‎ ― to till the fallow

   uzart zemi‎ ― to till the land

   uzart tīrumu‎ ― to till, to plow the field

   aiz arāja soļiem arvien līdzenāks noklājās uzartais lauks‎ ― behind the plowman's steps the smoother tilled field extended itself

   dienām un naktīm rūca traktori, steigdami uzart novāktos laukus vai vēl neskartās stepes plašumus‎ ― day and night the tractors roared, rushing to plow the harvested fields or the still untouched steppe

Conjugation

Synonyms

• apart
• noart
• saart