Definify.com
Definition 2024
uzcītīgs
uzcītīgs
Latvian
Adjective
uzcītīgs (def. uzcītīgais, comp. uzcītīgāks, sup. visuzcītīgākais; adv. uzcītīgi)
- diligent, industrious, zealous (who insists on trying to do, to achieve, to obtain something)
- uzcītīgs skolēns, darbinieks, strādnieks ― industrious, hard-working student, employee, worker
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of uzcītīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | uzcītīgs | uzcītīgi | uzcītīga | uzcītīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | uzcītīgu | uzcītīgus | uzcītīgu | uzcītīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | uzcītīga | uzcītīgu | uzcītīgas | uzcītīgu | |||||
dative (datīvs) | uzcītīgam | uzcītīgiem | uzcītīgai | uzcītīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | uzcītīgu | uzcītīgiem | uzcītīgu | uzcītīgām | |||||
locative (lokatīvs) | uzcītīgā | uzcītīgos | uzcītīgā | uzcītīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
Related terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “cīsties”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7