Definify.com
Definition 2024
vaticinatus
vaticinatus
Latin
Participle
vāticinātus m (feminine vāticināta, neuter vāticinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vāticinātus | vāticināta | vāticinātum | vāticinātī | vāticinātae | vāticināta | |
| genitive | vāticinātī | vāticinātae | vāticinātī | vāticinātōrum | vāticinātārum | vāticinātōrum | |
| dative | vāticinātō | vāticinātō | vāticinātīs | ||||
| accusative | vāticinātum | vāticinātam | vāticinātum | vāticinātōs | vāticinātās | vāticināta | |
| ablative | vāticinātō | vāticinātā | vāticinātō | vāticinātīs | |||
| vocative | vāticināte | vāticināta | vāticinātum | vāticinātī | vāticinātae | vāticināta | |