Definify.com
Definition 2024
venatilis
venatilis
Latin
Adjective
vēnātilis m, f (neuter vēnātile); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | vēnātilis | vēnātile | vēnātilēs | vēnātilia | |
| genitive | vēnātilis | vēnātilium | |||
| dative | vēnātilī | vēnātilibus | |||
| accusative | vēnātilem | vēnātile | vēnātilēs | vēnātilia | |
| ablative | vēnātilī | vēnātilibus | |||
| vocative | vēnātilis | vēnātile | vēnātilēs | vēnātilia | |
References
- venatilis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- VENATILIS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “venatilis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.