Definify.com
Definition 2025
venaturus
venaturus
Latin
Participle
vēnātūrus m (feminine vēnātūra, neuter vēnātūrum); first/second declension
- about to hunt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vēnātūrus | vēnātūra | vēnātūrum | vēnātūrī | vēnātūrae | vēnātūra | |
| genitive | vēnātūrī | vēnātūrae | vēnātūrī | vēnātūrōrum | vēnātūrārum | vēnātūrōrum | |
| dative | vēnātūrō | vēnātūrō | vēnātūrīs | ||||
| accusative | vēnātūrum | vēnātūram | vēnātūrum | vēnātūrōs | vēnātūrās | vēnātūra | |
| ablative | vēnātūrō | vēnātūrā | vēnātūrō | vēnātūrīs | |||
| vocative | vēnātūre | vēnātūra | vēnātūrum | vēnātūrī | vēnātūrae | vēnātūra | |