Definify.com
Definition 2025
venditurus
venditurus
Latin
Participle
vēnditūrus m (feminine vēnditūra, neuter vēnditūrum); first/second declension
- about to sell
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vēnditūrus | vēnditūra | vēnditūrum | vēnditūrī | vēnditūrae | vēnditūra | |
| genitive | vēnditūrī | vēnditūrae | vēnditūrī | vēnditūrōrum | vēnditūrārum | vēnditūrōrum | |
| dative | vēnditūrō | vēnditūrō | vēnditūrīs | ||||
| accusative | vēnditūrum | vēnditūram | vēnditūrum | vēnditūrōs | vēnditūrās | vēnditūra | |
| ablative | vēnditūrō | vēnditūrā | vēnditūrō | vēnditūrīs | |||
| vocative | vēnditūre | vēnditūra | vēnditūrum | vēnditūrī | vēnditūrae | vēnditūra | |