Definify.com
Definition 2024
veneraturus
veneraturus
Latin
Participle
venerātūrus m (feminine venerātūra, neuter venerātūrum); first/second declension
- about to worship
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | venerātūrus | venerātūra | venerātūrum | venerātūrī | venerātūrae | venerātūra | |
| genitive | venerātūrī | venerātūrae | venerātūrī | venerātūrōrum | venerātūrārum | venerātūrōrum | |
| dative | venerātūrō | venerātūrō | venerātūrīs | ||||
| accusative | venerātūrum | venerātūram | venerātūrum | venerātūrōs | venerātūrās | venerātūra | |
| ablative | venerātūrō | venerātūrā | venerātūrō | venerātūrīs | |||
| vocative | venerātūre | venerātūra | venerātūrum | venerātūrī | venerātūrae | venerātūra | |