Definify.com
Definition 2024
veneratus
veneratus
Latin
Participle
venerātus m (feminine venerāta, neuter venerātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | venerātus | venerāta | venerātum | venerātī | venerātae | venerāta | |
| genitive | venerātī | venerātae | venerātī | venerātōrum | venerātārum | venerātōrum | |
| dative | venerātō | venerātō | venerātīs | ||||
| accusative | venerātum | venerātam | venerātum | venerātōs | venerātās | venerāta | |
| ablative | venerātō | venerātā | venerātō | venerātīs | |||
| vocative | venerāte | venerāta | venerātum | venerātī | venerātae | venerāta | |