Definify.com
Definition 2024
venundatus
venundatus
Latin
Participle
vēnundātus m (feminine vēnundāta, neuter vēnundātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vēnundātus | vēnundāta | vēnundātum | vēnundātī | vēnundātae | vēnundāta | |
| genitive | vēnundātī | vēnundātae | vēnundātī | vēnundātōrum | vēnundātārum | vēnundātōrum | |
| dative | vēnundātō | vēnundātō | vēnundātīs | ||||
| accusative | vēnundātum | vēnundātam | vēnundātum | vēnundātōs | vēnundātās | vēnundāta | |
| ablative | vēnundātō | vēnundātā | vēnundātō | vēnundātīs | |||
| vocative | vēnundāte | vēnundāta | vēnundātum | vēnundātī | vēnundātae | vēnundāta | |