Definify.com
Definition 2025
verberaturus
verberaturus
Latin
Participle
verberātūrus m (feminine verberātūra, neuter verberātūrum); first/second declension
- about to lash
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | verberātūrus | verberātūra | verberātūrum | verberātūrī | verberātūrae | verberātūra | |
| genitive | verberātūrī | verberātūrae | verberātūrī | verberātūrōrum | verberātūrārum | verberātūrōrum | |
| dative | verberātūrō | verberātūrō | verberātūrīs | ||||
| accusative | verberātūrum | verberātūram | verberātūrum | verberātūrōs | verberātūrās | verberātūra | |
| ablative | verberātūrō | verberātūrā | verberātūrō | verberātūrīs | |||
| vocative | verberātūre | verberātūra | verberātūrum | verberātūrī | verberātūrae | verberātūra | |