Definify.com
Definition 2024
verificatus
verificatus
Latin
Participle
vērificatus m (feminine vērificata, neuter vērificatum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vērificatus | vērificata | vērificatum | vērificatī | vērificatae | vērificata | |
| genitive | vērificatī | vērificatae | vērificatī | vērificatōrum | vērificatārum | vērificatōrum | |
| dative | vērificatō | vērificatō | vērificatīs | ||||
| accusative | vērificatum | vērificatam | vērificatum | vērificatōs | vērificatās | vērificata | |
| ablative | vērificatō | vērificatā | vērificatō | vērificatīs | |||
| vocative | vērificate | vērificata | vērificatum | vērificatī | vērificatae | vērificata | |