Definify.com
Definition 2024
vervecinus
vervecinus
Latin
Adjective
vervēcīnus m (feminine vervēcīna, neuter vervēcīnum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | vervēcīnus | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna | |
genitive | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīnī | vervēcīnōrum | vervēcīnārum | vervēcīnōrum | |
dative | vervēcīnō | vervēcīnō | vervēcīnīs | ||||
accusative | vervēcīnum | vervēcīnam | vervēcīnum | vervēcīnōs | vervēcīnās | vervēcīna | |
ablative | vervēcīnō | vervēcīnā | vervēcīnō | vervēcīnīs | |||
vocative | vervēcīne | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna |
Related terms
- vervēceus
- vervēx
References
- vervecinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “vervecinus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.