Definify.com
Definition 2024
vexatus
vexatus
Latin
Participle
vēxātus m (feminine vēxāta, neuter vēxātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vēxātus | vēxāta | vēxātum | vēxātī | vēxātae | vēxāta | |
| genitive | vēxātī | vēxātae | vēxātī | vēxātōrum | vēxātārum | vēxātōrum | |
| dative | vēxātō | vēxātō | vēxātīs | ||||
| accusative | vēxātum | vēxātam | vēxātum | vēxātōs | vēxātās | vēxāta | |
| ablative | vēxātō | vēxātā | vēxātō | vēxātīs | |||
| vocative | vēxāte | vēxāta | vēxātum | vēxātī | vēxātae | vēxāta | |
References
- vexatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- vexatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “vexatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.