Definify.com
Definition 2024
vienīgs
vienīgs
Latvian
Adjective
vienīgs (def. vienīgais, comp. vienīgāks, sup. visvienīgākais; adv. vienīgi)
- only, unique (of which there is no more than one)
- vienīgais bērns ― only child
- tā ir vienīgā izeja ― that is the only way out
- tas ir viņa vienīgais prieks ― that is his only joy
- vienīgais ļaunums ir tas, ka bus ilgi jāgaida — the only bad thing is that it will be a long wait
- mana vienīgā manta ir mētelis vecs un priecīga dziesma ― my only treasure is an old coat and a joyful song
- mūsu vienīgais vilciens aizgājis tikko pirms divām minutēm ― our only train had left just two minutes ago
- (definite form) the only one, the only thing (that of which there is no more than one)
- viņš ir vienīgais, kas pieteicies ― he is the only one who applied
- vienīgais, kas Klāvam vēl atlikās, tā bija skaudība ― the only thing still left for Klāvs was envy
- ja tauta zaudē nacionālo valstiskumu, nacionālo ekonomiku, tad vienīgais, kas spēj saglabāt, izglābt pašu tautu, ir nacionāla kultūra ― if a people loses its national statehood, its national economy, then the only thing that can save this people is the national culture
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of vienīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | vienīgs | vienīgi | vienīga | vienīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | vienīgu | vienīgus | vienīgu | vienīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | vienīga | vienīgu | vienīgas | vienīgu | |||||
dative (datīvs) | vienīgam | vienīgiem | vienīgai | vienīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | vienīgu | vienīgiem | vienīgu | vienīgām | |||||
locative (lokatīvs) | vienīgā | vienīgos | vienīgā | vienīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||