Definify.com
Definition 2024
violaturus
violaturus
Latin
Participle
violātūrus m (feminine violātūra, neuter violātūrum); first/second declension
- about to violate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | violātūrus | violātūra | violātūrum | violātūrī | violātūrae | violātūra | |
| genitive | violātūrī | violātūrae | violātūrī | violātūrōrum | violātūrārum | violātūrōrum | |
| dative | violātūrō | violātūrō | violātūrīs | ||||
| accusative | violātūrum | violātūram | violātūrum | violātūrōs | violātūrās | violātūra | |
| ablative | violātūrō | violātūrā | violātūrō | violātūrīs | |||
| vocative | violātūre | violātūra | violātūrum | violātūrī | violātūrae | violātūra | |