Definify.com
Definition 2024
vitaturus
vitaturus
Latin
Participle
vītātūrus m (feminine vītātūra, neuter vītātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vītātūrus | vītātūra | vītātūrum | vītātūrī | vītātūrae | vītātūra | |
| genitive | vītātūrī | vītātūrae | vītātūrī | vītātūrōrum | vītātūrārum | vītātūrōrum | |
| dative | vītātūrō | vītātūrō | vītātūrīs | ||||
| accusative | vītātūrum | vītātūram | vītātūrum | vītātūrōs | vītātūrās | vītātūra | |
| ablative | vītātūrō | vītātūrā | vītātūrō | vītātūrīs | |||
| vocative | vītātūre | vītātūra | vītātūrum | vītātūrī | vītātūrae | vītātūra | |